Izvēloties bērnam plastmasas pudeli, vecāki bieži meklē glāzes un dakšiņas simbolu un informāciju, ka produkts atbilst ES prasībām. Šāds marķējums var radīt iespaidu, ka produkts ir pārbaudīts un būs drošs jebkuros apstākļos.

Patiesībā glāzes un dakšiņas simbols nozīmē, ka produkts ir paredzēts saskarei ar pārtiku. Atbilstība ES prasībām nozīmē, ka paredzētajos lietošanas apstākļos produktam jāatbilst noteiktajām prasībām attiecībā uz materiāla sastāvu un vielu migrāciju.

Tas ir svarīgs drošuma pamats. Tomēr tas negarantē, ka materiāls saglabās savas sākotnējās īpašības jebkādos apstākļos un neierobežotu laiku.

Kā plastmasu testē?

Plastmasas materiālus, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, reglamentē Regula (ES) Nr. 10/2011. Testēšanas laikā mēra, cik daudz vielu var migrēt no materiāla pārtikā vai īpašā šķidrumā, kas imitē pārtiku.

Testēšanas apstākļus izvēlas, ņemot vērā, kādiem dzērieniem, temperatūrām un saskares ilgumam produkts ir paredzēts. Atkārtotai lietošanai paredzētiem produktiem ir noteikti arī atkārtoti migrācijas testi.

Standartizētie testi ļauj novērtēt, vai produkts atbilst noteiktajām prasībām. Tomēr tie nevar precīzi atdarināt visu pudeles lietošanas laiku: vairākus mēnešus ilgu ikdienas lietošanu, regulāru mazgāšanu un sterilizēšanu, kritienus, skrāpējumus, saules gaismas iedarbību un visu šo faktoru kopējo ietekmi.

Kas notiek ar plastmasu ikdienas lietošanas laikā?

Ikdienā pudele var tikt pakļauta temperatūras svārstībām, ultravioletajam starojumam, mazgāšanas līdzekļiem un mehāniskam nodilumam.

Slēgtā automašīnā, kas novietota tiešos saules staros, temperatūra var ievērojami paaugstināties. Karstums paātrina dažu plastmasas veidu novecošanu un var palielināt atsevišķu vielu migrāciju. Ilgstoša saules gaismas iedarbība var arī pakāpeniski mainīt polimēra struktūru. Regulāra tīrīšana ar pudeļu birsti vai trauku mazgājamajā mašīnā, kritieni un mīkstā snīpja košļāšana var radīt skrāpējumus un citus bojājumus.

Laika gaitā virsma var kļūt raupjāka un grūtāk rūpīgi notīrāma. Materiāla stāvoklis tad vairs nav tāds pats kā tad, kad produkts bija jauns un tika veikti sākotnējie testi.

ES atzīst, ka atkārtotai lietošanai paredzēti plastmasas izstrādājumi nolietojas

ES tiesību aktu grozījumos, kurus sāka piemērot 2025. gadā, ir skaidri ņemts vērā, ka atkārtotai lietošanai paredzētas plastmasas kvalitāte var pasliktināties un tās sastāvdaļu migrācija var palielināties.

Ražotājiem jāinformē lietotāji:

• kā palēnināt produkta nolietošanos;
• kādas redzamas izmaiņas liecina par materiāla stāvokļa pasliktināšanos;
• kādu bojājumu vai lietošanas veidu dēļ produkts vairs nav piemērots saskarei ar pārtiku.

Par materiāla stāvokļa pasliktināšanos var liecināt plaisas, virsmas saplaisāšana, slāņu atdalīšanās, deformācija un noturīgas krāsas izmaiņas. Tomēr praksē ražotāju norādījumi bieži aprobežojas ar vispārīgu ieteikumu pārtraukt produkta lietošanu, tiklīdz parādās pirmās bojājumu vai materiāla stāvokļa pasliktināšanās pazīmes. Pašai plastmasas pudelei parasti netiek norādīts konkrēts nomaiņas laiks, un patērētājam ne vienmēr tiek sniegti skaidri kritēriji, pēc kuriem noteikt, kad nolietojums ir kļuvis kritisks.

Kas ir NIAS?

Plastmasas ražošanas, lietošanas un novecošanas laikā var būt sastopamas vai veidoties NIAS – neapzināti pievienotas vielas (non-intentionally added substances). Tie var būt piemaisījumi, ķīmisko reakciju produkti vai materiāla noārdīšanās produkti.

ES tiesību akti nosaka, ka jānovērtē ar NIAS saistītie riski. Tomēr ir grūti identificēt un toksikoloģiski novērtēt visus iespējamos savienojumus, jo īpaši tad, ja materiāls vienlaikus tiek pakļauts karstumam, saules gaismai, mazgāšanas līdzekļiem un mehāniskam nodilumam. Eiropas eksperti uzsver nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību gatavajiem produktiem, sarežģītiem vielu maisījumiem, NIAS un īpaši neaizsargātu grupu, tostarp bērnu, iespējamai eksponētībai.

Kā ir ar mikroplastmasu un nanoplastmasu?

Migrācijas testos galvenokārt vērtē ķīmisko vielu migrāciju no materiāla. Tomēr pētījumi liecina, ka no dažiem plastmasas izstrādājumiem karsēšanas, kratīšanas, mazgāšanas un atkārtotas lietošanas laikā var izdalīties arī mikroplastmasas un nanoplastmasas daļiņas.

Daļiņu daudzums ir atkarīgs no plastmasas veida, temperatūras, produkta stāvokļa un lietošanas veida. Droši mikroplastmasas un nanoplastmasas iedarbības līmeņi līdz šim nav noteikti.

Ko atbilstība ES prasībām nozīmē praksē?

Atbilstība ES prasībām nozīmē, ka jaunam produktam paredzētajos lietošanas apstākļos jāatbilst noteiktajām prasībām. Tomēr tas negarantē, ka pēc vairākus mēnešus ilgas karsēšanas, sterilizēšanas, mazgāšanas, kritieniem un skrāpējumiem materiāls joprojām būs tādā pašā stāvoklī kā produkta testēšanas laikā.

Joprojām ir daudz neskaidrību:

• pašai plastmasas pudelei bieži netiek norādīts konkrēts nomaiņas laiks;
• ražotāji ne vienmēr paskaidro, kas uzskatāms par kritisku nolietojumu;
• mikroskopiski bojājumi un plastmasas struktūras izmaiņas var būt neredzamas ar neapbruņotu aci;
• apduļķošanās vai krāsas izmaiņas ne vienmēr liecina par risku, taču redzamu izmaiņu neesamība arī neapstiprina, ka materiāla īpašības ir pilnībā saglabājušās;
• bez laboratorijas analīzes nav iespējams noteikt, vai vielu migrācija no nolietotas pudeles joprojām nepārsniedz noteiktās robežvērtības.

Praksē no vecākiem tiek sagaidīts, ka viņi paši novērtēs materiāla stāvokli bez īpašām zināšanām, aprīkojuma vai vispārējiem kritērijiem. Parasts patērētājs var pamanīt skaidri redzamu plaisu vai deformāciju, taču nevar noteikt, kad kopējais nolietojums ir sācis ietekmēt vielu migrāciju vai mikroplastmasas un nanoplastmasas daļiņu izdalīšanos.

Pudele joprojām var izskatīties lietojama, lai gan materiāla stāvoklis jau būtiski atšķiras no jaunā materiāla, ar kuru tika veikti testi.

Kā samazināt plastmasas saskari ar bērna ēdienu un dzērieniem?

Tiešākais veids, kā izvairīties no šīs nenoteiktības, ir izvēlēties pudeli, kuras visas daļas, kas nonāk saskarē ar pienu, piena maisījumu zīdaiņiem vai citiem dzērieniem, ir izgatavotas no alternatīviem materiāliem.

No augstas kvalitātes nerūsējošā tērauda vai stikla izgatavots pudeles korpuss nav mikroplastmasas vai nanoplastmasas daļiņu avots. Elastīgajām daļām var izmantot saskarei ar pārtiku piemērotu vai medicīniskas kvalitātes silikonu, kas testēts atbilstoši LFGB prasībām un BfR XV ieteikumam.

Vienlaikus ir svarīgi novērtēt visu produktu. Arī stikla vai nerūsējošā tērauda pudeles vāciņš, vītnes, vārsts, salmiņš vai citas iekšējās daļas var būt izgatavotas no plastmasas un nonākt tiešā saskarē ar dzērienu.

Atbilstība ES prasībām ir svarīgs pamatkritērijs, taču tā nenovērš nenoteiktību, kas saistīta ar plastmasas pakāpenisku nolietošanos. Parasts patērētājs nevar pamanīt visas materiāla izmaiņas vai pats pārbaudīt, vai pudelei pēc vairākus mēnešus ilgas lietošanas joprojām piemīt tādas pašas īpašības kā tad, kad tā bija jauna.

Konstrukcija, kurā nav nevienas plastmasas detaļas, būtiski samazina šo nenoteiktību: vecākiem nav jāmēģina pamanīt neredzamu kritisku plastmasas nolietojumu vai jādomā, vai materiāls joprojām ir saglabājis savas sākotnējās īpašības.

Rakstā izmantotie avoti:

• Eiropas Komisija: Tiesību akti par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku
• EUR-Lex: Komisijas Regula (ES) Nr. 10/2011 par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku
• EUR-Lex: Komisijas Regula (ES) 2025/351
• Eiropas Komisija: ES noteikumu par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, izvērtējums
• Nature Food (2020): Mikroplastmasas izdalīšanās polipropilēna barošanas pudeļu noārdīšanās rezultātā, gatavojot piena maisījumu zīdaiņiem