Vieglas, lētas, praktiskas un izturīgas pret kritieniem – nav brīnums, ka plastmasas zīdaiņu pudelītes ir tik izplatītas. Īpaši populāras ir pudelītes, kas pilnībā vai daļēji izgatavotas no polipropilēna. Saskaņā ar pētnieku analizētajiem e-komercijas pārdošanas datiem pētījuma laikā tās veidoja aptuveni 82,5 % no pasaules zīdaiņu pudelīšu tirgus.

2020. gadā žurnālā Nature Food publicētajā pētījumā tika aplūkots jautājums, kas tolaik vēl nebija pietiekami izpētīts: kas notiek ar polipropilēna zīdaiņu pudelītēm, ikdienā gatavojot piena maisījumu? Pamatojoties uz rezultātiem, pētnieki aprēķināja, cik daudz mikroplastmasas daļiņu dienā varētu uzņemt ar piena maisījumu baroti zīdaiņi. Vidējais rādītājs pasaulē bija aptuveni 1,58 miljoni daļiņu dienā.

Kā tika veikts pētījums?

Pētnieki pārbaudīja desmit veidu zīdaiņu pudelītes, kas bija izgatavotas no polipropilēna vai saturēja polipropilēna detaļas. Šie desmit modeļi kopā pārstāvēja aptuveni 68,8 % no pasaules zīdaiņu pudelīšu tirgus.

Lai pēc iespējas precīzāk atdarinātu pudelīšu ikdienas lietošanu, pētnieki ievēroja Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus pulverveida piena maisījuma zīdaiņiem pagatavošanai. Saskaņā ar šiem ieteikumiem piena maisījums jāgatavo ar ūdeni, kura temperatūra ir vismaz 70 °C, lai samazinātu bakteriālā piesārņojuma risku, jo piena maisījuma pulveris nav sterils.

Eksperimenta laikā pudelītes tika sterilizētas, piepildītas ar dažādas temperatūras ūdeni un kratītas, lai atdarinātu piena maisījuma parasto pagatavošanu. Pēc tam pētnieki izmērīja ūdenī nonākušo mikroplastmasas daļiņu daudzumu.

Kā temperatūra ietekmē izdalītās mikroplastmasas daudzumu?

Rezultāti parādīja skaidru saistību starp ūdens temperatūru un izdalītās mikroplastmasas daudzumu: jo karstāks bija ūdens, jo vairāk daļiņu atdalījās no pudelītes iekšējās virsmas.

Profesors Džons Bolands skaidroja, ka polimēra saskare ar ūdeni izraisa mikroskopisku daļiņu pakāpenisku atdalīšanos no plastmasas virsmas. Karsēšana šo procesu pastiprina, bet pudelītes kratīšana izdalīto daļiņu daudzumu palielina vēl vairāk.

Kad pētnieki piepildīja pudelītes ar ūdeni istabas temperatūrā un kratīja tās aptuveni 60 sekundes, izdalījās simtiem tūkstošu mikroplastmasas daļiņu. Kad ūdens temperatūra tika paaugstināta līdz 70 °C, no dažādiem pudelīšu modeļiem izdalījās aptuveni 1,3–16,2 miljoni daļiņu litrā.

Pētnieki atklāja arī ievērojami mazākas nanoplastmasas daļiņas. To skaits varēja sasniegt vairākus triljonus litrā, taču precīzu daudzumu nebija iespējams noteikt izmantotās metodes ierobežojumu un nanodaļiņu spējas salipt dēļ.

Eksperiments ilga 21 dienu. Visā šajā laikā no pudelītēm turpināja izdalīties mikroplastmasa. Tas parādīja, ka daļiņas izdalās ne tikai jaunas pudelītes pirmajā lietošanas reizē, bet arī atkārtotas lietošanas laikā.

Cik daudz mikroplastmasas daļiņu zīdainis varētu uzņemt?

Lai novērtētu iespējamo zīdaiņu saskari ar mikroplastmasu, pētnieki salīdzināja laboratorijas pārbaužu rezultātus ar datiem par polipropilēna zīdaiņu pudelīšu pārdošanu, piena maisījuma patēriņu un zīdīšanas izplatību 48 valstīs un reģionos.

Pamatojoties uz šiem datiem, viņi aprēķināja iespējamo zīdaiņu saskari ar mikroplastmasu pirmajos divpadsmit dzīves mēnešos. Vidējais rādītājs pasaulē bija aptuveni 1,58 miljoni daļiņu dienā, taču dažādos reģionos tas ievērojami atšķīrās:

• Eiropā – aptuveni 2,61 miljons daļiņu dienā;
• Ziemeļamerikā – aptuveni 2,28 miljoni daļiņu dienā;
• Okeānijā – aptuveni 2,10 miljoni daļiņu dienā.

Reģionos, kuros polipropilēna zīdaiņu pudelītes tika izmantotas retāk un zīdīšana bija izplatītāka, aprēķinātā saskare ar mikroplastmasu bija ievērojami mazāka.

Lai gan šie skaitļi ir aprēķini, nevis tieši mērījumi par to, cik daudz daļiņu katrs zīdainis patiesībā uzņēma, tie parāda, cik plaša var būt saskare ar mikroplastmasu, ja piena maisījums ik dienu tiek gatavots polipropilēna zīdaiņu pudelītē.

Vai mikroplastmasa var ietekmēt bērna veselību?

Ētisku apsvērumu dēļ nav iespējams veikt pētījumus, kuros zīdaiņi tiktu apzināti pakļauti mikroplastmasas iedarbībai. Tāpēc zināšanas par mikroplastmasas iespējamo ietekmi uz veselību galvenokārt iegūtas pētījumos ar dzīvniekiem un šūnu modeļiem.

Šādos pētījumos ir novēroti gremošanas traucējumi, zarnu mikrofloras izmaiņas, iekaisuma reakcijas, oksidatīvais stress un izmaiņas dažādu orgānu audos. Šie rezultāti uzsver nepieciešamību mazināt mikroplastmasas iedarbību, īpaši zīdaiņiem un maziem bērniem.

Saskaņā ar ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes NOAA definīciju mikroplastmasa ir ļoti mazas plastmasas daļiņas, kas ir mazākas par sezama sēkliņu. Jau ir noskaidrots, ka šādas daļiņas var kaitēt jūras un citiem ūdens organismiem. Pēdējos gados plastmasas daļiņas vai polimēri ir konstatēti cilvēku asins, placentas, izkārnījumu un sēklinieku audu paraugos, taču pagaidām nav iespējams precīzi noteikt, kāds iedarbības līmenis ir drošs un kāds – bīstams.

Lai gan plastmasas nozares pārstāvji uzsver, ka daļiņu klātbūtne pati par sevi nepierāda kaitējumu veselībai, pediatri uzskata, ka vecākiem ir pamats uztvert pētījuma rezultātus nopietni un pēc iespējas mazināt bērnu nevajadzīgo saskari ar plastmasu.

NYU Grossman School of Medicine pediatrijas profesors Leonardo Trasande norādīja, ka pētījumi par mikroplastmasas iedarbības iespējamām sekām vēl ir agrīnā stadijā. Tomēr pats daļiņu izdalīšanās fakts liecina, ka plastmasas materiāls pakāpeniski noārdās.

Boston Children’s Hospital pediatre un Hārvarda Medicīnas skolas pediatrijas docente dr. Klēra Makārtija arī uzskata, ka vecāku bažas ir pamatotas. Pēc viņas teiktā, vēl nav zināms, kāds iedarbības līmenis var radīt kaitējumu un kādi faktori varētu pastiprināt vai mazināt iespējamās sekas. Tomēr ir saprātīgi izmantot mazāk plastmasas, īpaši zīdaiņu un bērnu barošanai.

Kā samazināt mikroplastmasas daudzumu, lietojot plastmasas pudelīti?

Kamēr pētnieki turpina pētīt iespējamo ietekmi uz veselību, pētījuma autori ierosināja vairākus praktiskus veidus, kā samazināt mikroplastmasas daudzumu, kas nonāk piena maisījumā:

1. Pēc sterilizēšanas ļaujiet pudelītei atdzist un vismaz trīs reizes izskalojiet to ar sterilu ūdeni istabas temperatūrā. Ūdeni uzvāriet traukā bez plastmasas un pēc tam ļaujiet tam atdzist.
2. Gatavojiet piena maisījumu tīrā, karstumizturīgā traukā bez plastmasas.
3. Kad maisījums ir atdzisis līdz istabas temperatūrai, pārlejiet to atdzisušajā, sterilizētajā zīdaiņu pudelītē.
4. Nesildiet gatavu piena maisījumu plastmasas traukā, īpaši mikroviļņu krāsnī.
5. Ja tas nav nepieciešams, nekratiet piena maisījumu plastmasas pudelītē.

Šie pasākumi var samazināt izdalīto daļiņu daudzumu, taču tie nenovērš pašu mikroplastmasas avotu – plastmasas pudelīti.

Tiešākais veids, kā samazināt saskari ar plastmasu

Tiešākais veids, kā samazināt plastmasas saskari ar piena maisījumu vai pienu, ir izvēlēties pudelīti, kuras visas ar saturu saskarē esošās daļas ir izgatavotas no alternatīviem materiāliem, piemēram, nerūsējošā tērauda, stikla un LFGB prasībām atbilstoša silikona.

Vienlaikus ir svarīgi pārbaudīt ne tikai pašas pudelītes materiālu. Pat tad, ja pudelīte ir izgatavota no stikla vai nerūsējošā tērauda, tās vāciņš, vītne, vārsts vai citas iekšējās detaļas var saturēt plastmasu un saskarties ar dzērienu.

Tāpēc nepietiek ar to, ka produkts tiek raksturots kā „stikla“ vai „nerūsējošā tērauda“ pudelīte. Ja mērķis ir patiešām samazināt bērna pārtikas un dzērienu saskari ar plastmasu, jāpārbauda visu pudelītes daļu materiāli.

Rakstā izmantotie avoti:

• Nature Food (2020): Mikroplastmasas izdalīšanās, noārdoties polipropilēna zīdaiņu pudelītēm piena maisījuma pagatavošanas laikā
• Dublinas Trīsvienības koledža: Gatavojot piena maisījumu, no zīdaiņu pudelītēm izdalās liels mikroplastmasas daudzums
• Pasaules Veselības organizācija: Pulverveida piena maisījuma zīdaiņiem droša pagatavošana, uzglabāšana un lietošana
• Environment International (2022): Plastmasas daļiņu piesārņojuma atklāšana un daudzuma noteikšana cilvēka asinīs
• Environment International (2023): Mikroplastmasas uzkrāšanās izmaiņas laika gaitā Havaju salu grūtniecību placentās
• Toxicological Sciences (2024): Mikroplastmasas klātbūtne suņu un cilvēku sēkliniekos un tās iespējamā saistība ar spermatozoīdu skaitu un sēklinieku un sēklinieku piedēkļu masu