Mūsdienās joprojām bieži sastopama problēmas pārpratne un nenovērtēšana par plastmasas izstrādājumu pastāvīgu izmantošanu mūsu ikdienas dzīvē.
Plastmasa pēdējo 50 gadu laikā ir kļuvusi tik dziļi iesakņojusies mūsu dzīvē, ka daudzi atsakās ticēt plastmasas bīstamībai veselībai. Mēs taču neredzam organisma ikdienas saindēšanās ar toksiskām ķīmiskām vielām sekas vienas vai divu dienu laikā, un tikai zinātnieki, veicot ilgstošus un dārgus pētījumus, var novērtēt pilnu lēto naftas ķīmijas produktu pastāvīgas lietošanas kumulatīvo efektu.

Tomēr pieaugošie hronisku un neārstējamu slimību rādītāji (tostarp bērniem līdz 14 gadu vecumam) ir signāls pievērst nopietnu uzmanību šai problēmai. Īpaši tas attiecas uz vecākiem, kuru bērni jau no mazotnes tiek pakļauti iespējamam plastmasas toksīnu riskam.

Šajā rakstā runāsim par plastmasas ietekmi uz cilvēka veselību, neminot milzīgo vides problēmu, kas saistīta ar planētas piesārņošanu ar plastmasu.

PLASTMASA IR VISUR

Tā ir traukos, pārtikas ietinamajos materiālos, pudelēs, konteineros pārtikas un dzērienu uzglabāšanai. Taču pēdējos gados arvien vairāk cilvēku uzdod jautājumu: vai plastmasa patiešām ir droša, kad tā nonāk saskarē ar mūsu pārtiku (un līdz ar to – ar mums)?

Pētījumi visā pasaulē rāda, ka noteiktas plastmasā esošās ķīmiskās vielas var izdalīties no plastmasas un nonākt pārtikā un dzērienos, ko mēs lietojam. Dažas no šīm vielām tiek saistītas ar veselības problēmām, piemēram, vielmaiņas traucējumiem (tostarp aptaukošanos) un samazinātu auglību.

Starp visbīstamākajām vielām ir FTALĀTI un BISFENOLS A (BPA). Abas ietekmē cilvēka endokrīno sistēmu, traucējot hormonu normālu darbību.

KĀPĒC FTALĀTI IR BĪSTAMI?

Ftalāti ir ķīmisko vielu grupa, kas tiek izmantota, lai padarītu plastmasu mīkstāku un elastīgāku. Tie var radīt bojājumus aknām, nierēm, plaušām un reproduktīvajai sistēmai. Jaunākie pētījumi cilvēku populācijās apstiprina vairākas negatīvas ftalātu ietekmes uz vīriešu reproduktīvās sistēmas attīstību (kas vispirms tika konstatētas daudzos eksperimentos ar dzīvniekiem). Sistemātisks pārskats arī pierādīja, ka lielāka ftalātu iedarbība saistīta ar nenormālu spermas struktūru un zemāku testosterona līmeni.

Pētījumi arī rāda, ka pirmsdzemdību iedarbība uz ftalātiem ir saistīta ar negatīvām neiroloģiskās attīstības sekām – zemāku IQ, uzmanības un hiperaktivitātes problēmām, vājākām sociālās komunikācijas spējām.

Visbiežāk cilvēki tiek pakļauti ftalātu iedarbībai no šādiem avotiem:

• Kosmētikas un personīgās higiēnas līdzekļi
• Plastmasas konteineri un pudeles
• Pārtikas iepakojums un ietinamā plēve
• Plastmasas rotaļlietas
• Tapetes
• Vinila grīdas segumi
• Lietusmēteļi
• Līmes
• Sadzīves ķīmija
• Plastmasas salmiņi
• Medicīnas ierīces un aprīkojums

• PVC plastmasa

Īpaši apdraudēti ir mazi bērni, jo arvien vairāk pētnieku ftalātus atrod gan bērnu izstrādājumos, gan rotaļlietās – pat tajās, kas marķētas ar “bez ftalātiem”.

Starp citu, līdz 1999. gadam ftalātus atļāva izmantot knupīšu, mīksto grabuļu un graužamo rotaļlietu ražošanā.

KAS IR BISFENOLS A?

Pēc savas struktūras bisfenols A ir identisks sieviešu hormonam estrogēnam un būtībā ir tā sintētisks analogs.
Tas kopš 1960. gadiem tika izmantots kā lēts cietinātājs plastmasas ražošanā un apstrādē. Tikai pēdējo desmit gadu laikā zinātnieki atklāja, ka papildus lietderīgajām īpašībām bisfenols A var:

• izraisīt neatgriezeniskas izmaiņas reproduktīvajā sistēmā
• negatīvi ietekmēt šūnas dalīšanās stadijā
• samazināt spermas ražošanu vīriešiem
• ietekmēt pēcnācēju psihofizisko uzvedību – nākotnē tas var izraisīt dzimumam neatbilstošas uzvedības izpausmes
• veicināt placentas darbības izmaiņas un grūtniecības komplikācijas
• izraisīt agrīnu pubertāti meitenēm un to kavēt zēniem
• veicināt vairāku vēža veidu attīstību
• ietekmēt DNS struktūru un mutāciju pārmantojamību
• izraisīt aptaukošanos, II tipa cukura diabētu, sirds un aknu slimības
• nomācoši ietekmēt vairogdziedzera darbību, kas organismā spēlē nozīmīgu lomu

KUR TAS IR SASTOPAMS?

Faktiski gandrīz visur, taču aplūkosim tikai biežākos priekšmetus ikdienā, kurus viegli aizvietot. Pasaulē ik gadu saražo apmēram 3,6 miljonus tonnu bisfenola A.

Amerikas rūpniecība ilgi apgalvoja, ka BPA ir drošs normālās devās, bet šos apgalvojumus pilnībā apgāza daudzi neatkarīgi zinātniskie pētījumi. 2010. gadā ASV nācās atzīt, ignorējot vairāk nekā 300 pētījumu ar ļoti konkrētiem secinājumiem, ka drošas BPA devas nepastāv: PAT MAZAS DEVAS IR BĪSTAMAS.

• ZĪDAIŅU PUDELĪTES, KNUPĪŠI UN ROTAĻLIETAS

Interesants fakts: tiklīdz zinātnieki atklāja bisfenola kaitīgo ietekmi, 2010. gadā Eiropā, Kanādā, Izraēlā un vairākos ASV štatos tika aizliegtas BPA saturošas bērnu pudelītes un knupīši. Taču ar kaut ko tos bija jāaizstāj.

Jau 2018. gadā, kad patērētāji masveidā izvēlējās “BPA free” produktus, arvien vairāk datu norādīja uz to, ka aizstājējvielas (BPS, BPF, BPAF, BPZ u.c.) nav drošākas, bet dažkārt pat kaitīgākas.

Tāpēc, lai pasargātu savus bērnus, drošāk ir lietot nerūsējošā tērauda vai stikla traukus un rotaļlietas no dabīgiem materiāliem.

• ŪDENS, DZĒRIENU PUDELES UN PĀRTIKAS KONTEINERI

BPA izdalās, kad trauki tiek karsēti, mazgāti ar tīrīšanas līdzekļiem vai tiem ir skrāpējumi. Tāpēc daudzas valstis aizliegušas BPA izmantošanu pārtikas iepakojumos.

Francijā aizliegums stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, bet Dānijā – bērnu pārtikas, knupīšu, rotaļlietu un trauku iepakojumos bērniem līdz 3 gadu vecumam. Tomēr ražotāji turpina šos izstrādājumus eksportēt uz citām valstīm.

Pašiem sevi pasargāt ir vienkārši – lietojiet dabiskus materiālus: tēraudu, stiklu, pārtikas silikonu.

• ČEKI

Kalifornijas universitātes zinātnieki atklāja, ka kasu čekos BPA saturs ir simtiem reižu lielāks nekā plastmasas pudelēs.

Turklāt BPA nonāk uz ādas un caur to var uzsūkties organismā, vai arī nonākt mutē kopā ar pārtiku, ja to turam ar piesārņotām rokām.

Ieteikums – nepieņemt čekus, ja tas nav obligāti, vai pēc saskares rūpīgi nomazgāt rokas.

• SKĀRDA BLIKŠU IEKŠĒJAIS SLOKSNIS

BPA tiek izmantots konservu kārbu ražošanā, jo tas pasargā no korozijas un pagarina pārtikas glabāšanas laiku. 2015. gadā, izpētot 204 konservētus produktus, 73% tika atrasts BPA.

Harvardas Sabiedrības veselības skolas pētījumi liecina: viena šāda kārba palielina BPA daudzumu organismā līdz pat 20 reizēm.

Labāka alternatīva – stikla iepakojums.

…Sporta aprīkojums, medicīniskie instrumenti, zobu plombas un blīvējumi, briļļu lēcas, kompaktdiski, auto detaļas, līmes, sveķi un krāsas, antiseptiķi medicīnā un veterinārijā…
Diemžēl no tā pilnībā atbrīvoties ir gandrīz neiespējami. Patīk mums tas vai nē, pagaidām mēs dzīvojam PLASTMASAS PASAULĒ.

Pieaugušajiem bisfenols A no organisma izdalās dažu stundu laikā. Taču, tā kā šī viela ir faktiski visur (no plastmasas pudelēm līdz tintei uz kasu čeku papīra), pastāvīgas iedarbības dēļ organismā vienmēr būs tās pēdas.
Kopš 1990. gadu sākuma tā koncentrācija cilvēka organismā ir palielinājusies gandrīz 3 reizes!
Milzīgais plastmasas atkritumu daudzums vidē nozīmē, ka BPA izskalojas upēs un augsnē un galu galā atgriežas mūsu organismā.

• ja plastmasa tiek pakļauta karstumam;

• ja tai ir bojāta struktūra (skrāpējumi, nodilums un atlūzumi).

Tas nozīmē, ka jūs varat saņemt vēl vairāk toksisku vielu savos produktos, ja kaut ko karsējat tieši plastmasā vai, piemēram, plastmasas traukos, kurus vairākkārt esam berzuši ar cietu švamme.
Uzreiz atcerēsimies zīdaiņu plastmasas pudelītes, kas sildītas ar maisījumiem, pusdienu sildīšanu plastmasas konteineros, pārtiku vienreizlietojamos plastmasas traukos ēdināšanas zonās, ūdeni plastmasas pudelēs, kas uzkarsētas saulē utt.

SAKĀM NĒ PLASTMASAI VISUR, KUR VIEN VARAT!
Neesiet eksperiments ar savu un savu bērnu veselību.

JA ŠĪS 2 SASTĀVDAĻAS TIEK IZŅEMTAS, VAI PLASTMASA KĻŪST MAZĀK BĪSTAMA MUMS?

Loģiski domājot, ja ražotājs no plastmasas “receptes” izņem ftalātus, joprojām ir vajadzīgs kāds plastmasu mīkstinošs savienojums, tāpēc ftalāti tiek aizstāti ar citu mīkstinātāju.
Problēma — bieži vien jaunā ķīmiskā viela nav drošāka. Sākotnēji uzņēmumi, cenšoties izvairīties no BPA izmantošanas produktos, pārgāja uz citu savienojumu — bisfenolu S (BPS), par kuru tobrīd bija maz zināms. Taču jaunākie pētījumi rāda, ka šī viela nav mazāk kaitīga par priekšteci, un dažkārt pat aktīvāka.

Tāpēc absolūti JEBKURA PLASTMASA, īpaši tā, ko lietojam nepārtraukti, nes līdzi NEPROGNOZĒJAMUS RISKUS.
Ir lietas, bez kurām objektīvi nevar iztikt bez plastmasas — piemēram, medicīnisko procedūru laikā —, taču tējas maisiņi, vienreizlietojamie glāžu ieliktņi, ūdens plastmasas pudelēs, pārtikas konteineri, apšaubāmas izcelsmes rotaļlietas, bērnu plastmasas trauki un zīdaiņu barošanas pudelītes — no šiem RISKIEM VAR VIEGLI IZVAIRĪTIES.

Ietekme uz bērniem, tostarp vēl nedzimušiem, zinātniekiem rada īpaši lielas bažas. Raksta pirmajā daļā aprakstīti PIERĀDĪTIE RISKI. Un cik daudz vēl nav izpētīts. Ražotāji nevar veikt pētījumus, piemēram, par to, kā konkrēta viela ietekmē smadzeņu attīstību — it īpaši pirms preces laišanas tirgū. Nu, un kam tas rūp. Neviens nesniegs noteiktu atbildi: vai šie riski skars kādu no mums? Vai mēs saistīsim savas ginekoloģiskās problēmas ar vienreizlietojamām plastmasas ieliktnīšiem vai kafiju no vienreizlietojamiem glāzīšu ieliktņiem?

Tad tam vairs nebūs jēgas. Tāpēc plastmasas stāstā vienmēr LABĀK KĻŪDĪTIES PAR LABU PIESARDZĪBAI.

APKOPOTI — 3 VIENKĀRŠI IERADUMI RISKU MAZINĀŠANAI:

• Nepērciet un neuzglabājiet pārtiku plastmasā, kad vien iespējams.
• Nekarsējiet plastmasu.

• Ja lietojat plastmasu, ziniet visus tās marķējumus un katra veida lietošanas nianses.

Rūpējieties par sevi!

Rakstā izmantotie avoti:

• PubMed “Cilvēka iedarbības uz mikroplastmasu pārskats un ieskats mikroplastmasās kā aptaukošanās veicinātājos“
• PubMed “Dažādu mikroplastmasu noteikšana placentās, mekonijā, zīdaiņu izkārnījumos, krūts pienā un zīdaiņu formulā“
• PubMed “Plastmasas pudeļu iedarbības saistība ar zīdaiņu fekālo mikrobiotu, īsās ķēdes taukskābēm un augšanu”
• ScienceDirect “Vides iedarbība uz mikroplastmasu: pārskats par iespējamiem cilvēka veselības efektiem”
• NCBI “Plastcenta: pirmie pierādījumi par mikroplastmasu cilvēka placentā”
• NCBI  “Potenciālā mikroplastmasas ietekme uz cilvēka veselību: kas ir zināms un kas nav zināms”
• NCBI “Bisfenola A izdalīšanās no polikarbonāta bērnu pudelēm bērnu pārtikā izraisa potenciālas veselības problēmas”
• PubMed “Bisfenola A iedarbības veselības riska novērtējums polimēru bērnu pudelēs”
• The Guardian “Ftalāti ir visur, un veselības riski ir satraucoši. Cik slikti tie patiesībā ir?”
• СDС.gov “Ftalātu faktu lapa”
• NCBI “Ftalāti un citi piedevas plastmasās: cilvēka iedarbība un ar to saistītie veselības rezultāti”
• ScienceDirect “Ftalātu iedarbība un vielmaiņas efekti: cilvēka epidemioloģisko pierādījumu sistemātisks pārskats”
• WebMD “Kas ir ftalāti?”
• NCBI “Plastmasas politika: bisfenola A "drošības" radīšana un iznīcināšana”