Mēs dzīvojam plastmasas pasaulē. To zina visi. Taču lielākā daļa cilvēku uzskata plastmasu par vides problēmu – nevis veselības risku. Patiesība ir tāda, ka plastmasa ietekmē mūsu organismu katru dienu, lēnām un bez redzamiem simptomiem. Tieši tāpēc to ir tik viegli ignorēt.

Hronisko slimību pieaugošās līknes – arī bērniem līdz 14 gadiem – vajadzētu likt mums uztvert šo jautājumu nopietni. Īpaši vecākiem, kuru bērni saskaras ar plastmasas toksīniem jau ļoti agrā vecumā, ir pamats būt modriem. Šajā rakstā mēs nerunājam par plastmasas ietekmi uz vidi – tikai par tās ietekmi uz cilvēku veselību.

Ftalāti – kāpēc tie ir bīstami?

Ftalāti ir ķīmiskas vielas, ko izmanto plastmasas mīkstināšanai un elastīguma palielināšanai. Tos var atrast plastmasas traukos, iepakojumos, rotaļlietās, kosmētikā, vinila grīdās, lietus mēteļos un līmēs. Pētījumi liecina, ka ftalāti var kaitēt aknām, nierēm, plaušām un reproduktīvajai sistēmai.

Vīriešiem saikne starp zemāku testosterona līmeni un izmainītiem spermatozoīdiem ir labi dokumentēta. Grūtniecības laikā ftalātiem pakļautu sieviešu bērni biežāk cieš no neiroloģiskās attīstības traucējumiem – zemāka IQ, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes problēmām un vājākas sociālās komunikācijas.

Mazie bērni ir īpaši neaizsargāti. Ftalātus var atrast visā – no bērnu produktiem līdz rotaļlietām – un bieži arī produktos ar uzrakstu "bez ftalātiem". Zināšanai: līdz 1999. gadam ftalātu izmantošana knupju, grabuļu un košļājamo rotaļlietu ražošanā bija pilnīgi atļauta.

Bisfenols A – un tā bīstamie aizstājēji

Bisfenols A jeb BPA pēc struktūras ir gandrīz identisks sievišķajam hormonam estrogēnam – tā ir būtībā tā sintētiskā kopija. Tas ir ticis izmantots kā plastmasas cietinātājs kopš 1960. gadiem. Pētījumi ir saistījuši BPA ar neatgriezeniskām izmaiņām reproduktīvajā sistēmā, agrīnu pubertāti, aptaukošanos un 2. tipa diabētu.

2010 gadā BPA tika aizliegts zīdaiņu pudelītēs ES un Kanādā. Ražotāji ātri pārgāja uz alternatīvām ķīmiskām vielām, piemēram, BPS, BPF, BPAF vai BPB. Problēma? Jauni pētījumi liecina, ka šie aizstājēji nav mazāk kaitīgi. Dažreiz tie ir pat aktīvāki organismā nekā sākotnējais BPA.

BPA-brīvs nenozīmē bez riska. Tas nozīmē tikai to, ka viena viela ir aizstāta ar citu – par kuru mēs vēl nezinām pietiekami daudz. BPA koncentrācija cilvēka organismā kopš 1990. gadiem ir gandrīz trīskāršojusies.

Kur plastmasa slēpjas?

Plastmasa un tās ķīmiskās vielas ir atrodamas vairāk ikdienas produktos, nekā lielākā daļa cilvēku apzinās.

• Plastmasas pudeles un trauki: BPA izdalās, kad tos karsē, mazgā ar mazgāšanas līdzekļiem vai kad tajos ir skrāpējumi. Saskrāpēta pudele, ko karsē, izdala daudzkārt vairāk toksīnu.
• Kases čeki: Termopapīra BPA koncentrācija ir simtiem reižu augstāka nekā plastmasas pudelēs. Tas uzsūcas tieši caur ādu – centieties izvairīties no čeku aiztikšanas un pēc tam mazgājiet rokas.
• Konservēti produkti: BPA izmanto konservu kārbu iekšējā pārklājumā. 73% pētīto konservu tika atrasts BPA. Saskaņā ar Hārvarda Sabiedrības veselības skolas pētījumu vienas bundžas saturs var palielināt BPA līmeni organismā līdz pat 20 reizēm.
• Plastmasas rotaļlietas, salmiņi un galda piederumi: Īpaši problemātiski maziem bērniem, kuri bieži liek priekšmetus mutē.
  

Kad plastmasa ir īpaši bīstama?

Ķīmiskās vielas izdalās ātrāk un lielākā koncentrācijā, kad plastmasu karsē – mikroviļņu krāsnī, ar karstu šķidrumu vai automašīnā saulē – vai kad tā saskrāpējas ar cietu trauku birsti vai dabīga nodiluma dēļ. Saskrāpēta plastmasas pudele un karsts šķidrums ir īpaši slikta kombinācija.

Vai BPA-brīva plastmasa ir risinājums?

Nē. To ir svarīgi saprast.

Ja ražotājs izņem ftalātus vai BPA no savas plastmasas receptes, tam joprojām ir nepieciešama kāda aizstājošā viela. Jauna ķīmiskā viela bieži vien nav pietiekami pārbaudīta pirms nonākšanas tirgū. Tas nozīmē, ka visa plastmasa – īpaši tā, ko pastāvīgi lieto saskarē ar pārtiku un dzērieniem – satur neparedzamus riskus.

Ko tu vari darīt?

No plastmasas mūsdienu sabiedrībā nav iespējams pilnībā izvairīties. Taču lielākos avotus ir iespējams novērst – īpaši pārtikas un dzērienu jomā. Trīs vienkārši soļi:

1. Izvairieties no pārtikas iegādes vai uzglabāšanas plastmasā, kad vien iespējams – izvēlieties stiklu, tēraudu vai pārtikas klasei atbilstošu silikonu.
2. Nekad nekarsējiet pārtiku vai dzērienus plastmasas traukos.
3. Izvēlieties produktus, kuros visas daļas – ne tikai korpuss – ir bez plastmasas.

Pēdējais punkts ir svarīgs. Daudzos nerūsējošā tērauda vai stikla produktos joprojām ir plastmasas vāciņi, rokturi vai salmiņi. Jūsu dzēriens joprojām saskaras ar plastmasu – pat ja jūs to neredzat.

Mēs nevaram pasargāt savus bērnus no visiem riskiem. Taču šis risks ir zināms – un no tā var izvairīties. Tā ir reta situācija mūsdienu pasaulē: zinātne ir skaidra, alternatīva pastāv un izvēle ir jūsu.

Rakstā izmantotie avoti:

• PubMed “Cilvēka iedarbības uz mikroplastmasu pārskats un ieskats mikroplastmasās kā aptaukošanās veicinātājos“
• PubMed “Dažādu mikroplastmasu noteikšana placentās, mekonijā, zīdaiņu izkārnījumos, krūts pienā un zīdaiņu formulā“
• PubMed “Plastmasas pudeļu iedarbības saistība ar zīdaiņu fekālo mikrobiotu, īsās ķēdes taukskābēm un augšanu”
• ScienceDirect “Vides iedarbība uz mikroplastmasu: pārskats par iespējamiem cilvēka veselības efektiem”
• NCBI “Plastcenta: pirmie pierādījumi par mikroplastmasu cilvēka placentā”
• NCBI  “Potenciālā mikroplastmasas ietekme uz cilvēka veselību: kas ir zināms un kas nav zināms”
• NCBI “Bisfenola A izdalīšanās no polikarbonāta bērnu pudelēm bērnu pārtikā izraisa potenciālas veselības problēmas”
• PubMed “Bisfenola A iedarbības veselības riska novērtējums polimēru bērnu pudelēs”
• The Guardian “Ftalāti ir visur, un veselības riski ir satraucoši. Cik slikti tie patiesībā ir?”
• СDС.gov “Ftalātu faktu lapa”
• NCBI “Ftalāti un citi piedevas plastmasās: cilvēka iedarbība un ar to saistītie veselības rezultāti”
• ScienceDirect “Ftalātu iedarbība un vielmaiņas efekti: cilvēka epidemioloģisko pierādījumu sistemātisks pārskats”
• WebMD “Kas ir ftalāti?”
• NCBI “Plastmasas politika: bisfenola A "drošības" radīšana un iznīcināšana”