Plastmasa ir visur mums apkārt: iepakojumā, pudelēs, krūzītēs ar snīpi, salmiņos un pārtikas traukos. Mikroplastmasa jau ir konstatēta ūdenī, gaisā, pārtikā un cilvēka organismā. Lielākā daļa cilvēku zina, ka plastmasa ir nopietna vides problēma. Tomēr, nonākot saskarē ar pārtiku un dzērieniem, tā joprojām bieži tiek uzskatīta par drošu, īpaši tad, ja produkts ir marķēts ar norādi “Nesatur BPA”.

Šis marķējums nozīmē tikai to, ka produkts nesatur bisfenolu A. Tas negarantē, ka produkts nesatur citus bisfenolus vai ķīmiskās piedevas. Tas arī negarantē, ka lietošanas laikā neizdalīsies plastmasas daļiņas. Citiem vārdiem sakot, “Nesatur BPA” nenozīmē “Nesatur plastmasu” un negarantē visa produkta drošumu.

Kas ir plastmasa?

Lielākā daļa plastmasas tiek ražota no naftas ķīmijas izejvielām – tām pašām fosilajām izejvielām, ko izmanto benzīna ražošanai. Plastmasu nevar uzskatīt par pilnīgi inertu materiālu visos lietošanas apstākļos. Karsējot, saskrāpējot, košļājot, nolietojoties vai ilgstoši pakļaujot saules gaismai, no dažiem plastmasas izstrādājumiem var izdalīties ķīmiskas vielas un plastmasas daļiņas, kas var nonākt tajos uzglabātajā pārtikā vai dzērienā. To ir apstiprinājuši daudzi pēdējos gados veiktie pētījumi.

Ko patiesībā nozīmē “Nesatur BPA”?

BPA jeb bisfenols A ir ķīmiska viela, ko ilgu laiku izmantoja polikarbonāta plastmasas ražošanā, tostarp zīdaiņu pudelītēs. Kad pētījumi parādīja, ka BPA var ietekmēt hormonu sistēmu, tā iespējamā ietekme uz zīdaiņiem un maziem bērniem radīja īpašas bažas, jo viņu organisms atrodas būtiskos attīstības posmos.

2010. gadā Kanāda aizliedza BPA saturošu polikarbonāta zīdaiņu pudelīšu ražošanu, importu, pārdošanu un reklamēšanu. 2011. gadā arī Eiropas Savienība aizliedza BPA izmantošanu polikarbonāta zīdaiņu pudelīšu ražošanā.

Ražotāji ātri pielāgojās jaunajām prasībām, un tirgū nonāca daudz produktu ar marķējumu “Nesatur BPA”. Tomēr BPA izslēgšana no sastāva ne vienmēr nozīmēja atteikšanos no visas bisfenolu grupas. Dažos materiālos tā vietā sāka izmantot ķīmiski līdzīgas vielas, tostarp bisfenolu S jeb BPS un bisfenolu F jeb BPF.

Tāpēc ir svarīgi saprast: “Nesatur BPA” nozīmē vienas konkrētas vielas neesamību. Tas nenozīmē, ka produkts nesatur plastmasu, citus bisfenolus vai citas ķīmiskās sastāvdaļas.

BPA vēsture arī parāda, ka zinātniskās atziņas un tiesību akti attīstās pakāpeniski. Vispirms tiek publicēti jauni pētījumu rezultāti, pēc tam tiek veikts riska novērtējums, un tikai tad var tikt ieviesti ierobežojumi. Arī pēc jauna aizlieguma pieņemšanas ražotājiem parasti tiek dots pārejas periods, lai pielāgotu ražošanu.

Tāpēc produkta atbilstība spēkā esošajām prasībām nenozīmē, ka visas radniecīgās vielas jau ir izpētītas un novērtētas tikpat rūpīgi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Eiropas eksperti arvien biežāk uzsver nepieciešamību bīstamos bisfenolus regulēt kā vienotu grupu, lai viena problemātiska viela netiktu aizstāta ar citu, kurai ir līdzīgas īpašības.

Ko pētījumi liecina par BPA aizstājējvielām?

Pēc BPA lietošanas ierobežošanas daži ražotāji sāka izmantot ķīmiski radniecīgas vielas, galvenokārt BPS un BPF.

Pētījumi liecina, ka šīs vielas var ietekmēt hormonu sistēmas darbību. Zinātniskajos pētījumos ir novērota estrogēnā, antiestrogēnā, androgēnā un antiandrogēnā iedarbība. Tas ir būtiski, jo hormoni regulē daudzus procesus, tostarp augšanu, vielmaiņu, reproduktīvās sistēmas attīstību, vairogdziedzera darbību un smadzeņu attīstību. Augļa attīstības periods, zīdaiņa vecums un agrā bērnība ir īpaši jutīgi pret hormonu regulācijas traucējumiem.

Pieejamo pētījumu sistemātisks pārskats parādīja, ka BPS un BPF var piemist hormonāla aktivitāte un BPA līdzīgas hormonu sistēmu traucējošas īpašības. Tāpēc kopējie zinātniskie pierādījumi liek apšaubīt pieņēmumu, ka materiāls automātiski kļūst drošāks, ja BPA aizstāj ar strukturāli līdzīgu bisfenolu.

Tāpēc būtu jājautā ne tikai “Vai produkts satur BPA?”, bet arī “No kādiem materiāliem ir izgatavots viss produkts un kādas vielas tiek izmantotas BPA vietā?”.

Kāpēc plastmasa joprojām dominē pudeļu un pārtikas trauku tirgū?

Plastmasa ir lēta, viegla, viegli pieejama un ērta masveida ražošanā. Tai var piešķirt gandrīz jebkuru formu, tāpēc to joprojām plaši izmanto zīdaiņu pudelītēs, krūzītēs ar snīpi, pārtikas kārbās, salmiņos un vāciņos.

Plastmasa var būt arī produktos, kas pirmajā mirklī šķiet izgatavoti no metāla vai stikla. Pudelītes korpuss var būt izgatavots no nerūsējošā tērauda vai stikla, bet vāciņš, iekšējā vītne, salmiņš, vārsts vai citas ar dzērienu saskarē esošās detaļas – no plastmasas.

Tāpēc ir svarīgi izvērtēt visu produktu, nevis tikai pašas pudelītes materiālu vai vienu marķējumu uz iepakojuma.

Svarīgi atcerēties:

• PP jeb polipropilēns, kas bieži marķēts ar pārstrādes kodu Nr. 5, ir plastmasa;
• Tritan™ ir plastmasa;
• marķējums “Nesatur BPA” nenozīmē, ka produkts nesatur citus bisfenolus vai ķīmiskās sastāvdaļas;
• metāla vai stikla pudelīte negarantē, ka citas ar dzērienu saskarē esošās detaļas nesatur plastmasu;
• tādi vārdi kā “videi draudzīgs”, “dabīgs” vai “drošs” paši par sevi neko nepasaka par visa produkta materiālu sastāvu.

Ja mērķis ir patiešām samazināt dzēriena saskari ar plastmasu, jāpārbauda visu detaļu materiāli: pudelītes korpuss, vāciņš, vītnes, salmiņš, vārsts un blīves.

Kā eksperti reaģē uz jaunajām atziņām?

Tālāk minēti daži piemēri tam, kā Eiropas un Norvēģijas eksperti un veselības aizsardzības iestādes reaģē uz jaunajiem pētījumiem par plastmasas un ar to saistīto ķīmisko vielu iespējamo ietekmi uz cilvēku.

2023. gadā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde EFSA secināja, ka ar pārtiku uzņemta BPA iedarbība rada bažas par visu vecuma grupu cilvēku veselību. Pieļaujamā BPA dienas deva tika samazināta 20 000 reižu salīdzinājumā ar iepriekšējo pagaidu vērtību.

Pamatojoties uz šo zinātnisko novērtējumu, Eiropas Komisija 2024. gada decembrī pieņēma jaunu aizliegumu izmantot BPA lielākajā daļā materiālu, kas nonāk saskarē ar pārtiku un dzērieniem. Regula stājās spēkā 2025. gada janvārī, un galvenais 18 mēnešu pārejas periods beidzās 2026. gada jūlijā.

2023. gadā Eiropas Vides aģentūra publicēja pētījuma rezultātus, kurā piedalījās 2 756 pieaugušie no 11 Eiropas valstīm. BPA tika konstatēts 92 % dalībnieku. Turklāt 92 % dalībnieku BPA koncentrācija urīnā pārsniedza jauno uz veselību balstīto atsauces vērtību. Aģentūra secināja, ka Eiropas iedzīvotāju saskare ar BPA ir pārāk liela un rada iespējamu risku veselībai.

Norvēģijas Sabiedrības veselības institūts uzsver, ka bērni uz vienu ķermeņa masas kilogramu parasti uzņem vairāk piesārņotāju nekā pieaugušie. Norvēģijas Patērētāju padome iesaka neizmantot polikarbonāta plastmasas traukus mikroviļņu krāsnī un, kad vien iespējams, izvēlēties stikla, porcelāna vai nerūsējošā tērauda traukus, īpaši karstam ēdienam un dzērieniem.

Pētnieki īpašu uzmanību ir pievērsuši zīdaiņu pudelītēm. 2020. gadā Dublinas Trīsvienības koledžas pētnieki konstatēja, ka, sterilizējot polipropilēna zīdaiņu pudelītes un gatavojot tajās piena maisījumu, var izdalīties miljoniem mikroplastmasas daļiņu. Pārbaudēs izdalījās līdz 16,2 miljoniem daļiņu litrā. Aprēķinātā zīdaiņa saskare atkarībā no reģiona svārstījās no 14 600 līdz 4,55 miljoniem daļiņu dienā. Pētnieki arī konstatēja, ka augstāka temperatūra ievērojami palielināja izdalītās mikroplastmasas daudzumu.

Šie piemēri parāda, ka materiāla zinātniskā izvērtēšana nebeidzas brīdī, kad to atļauj laist tirgū. Parādoties jauniem pētījumu rezultātiem, tiek pārskatītas iedarbības robežvērtības, paplašināti ierobežojumi un mainīti ieteikumi patērētājiem.

Kāpēc mēs galvenokārt runājam par bērniem?

Bērni nav vienkārši “mazi pieaugušie”. Attiecībā pret ķermeņa masu viņi ēd un dzer vairāk, kā arī ieelpo vairāk gaisa nekā pieaugušie. Mazi bērni arī bieži liek mutē rokas un dažādus priekšmetus, tādējādi radot papildu saskares iespējas ar ķīmiskajām vielām.

Vienlaikus viņu organisms atrodas intensīvā attīstības posmā. Nervu sistēma, imūnsistēma, hormonu sistēma un reproduktīvā sistēma piedzīvo būtiskus attīstības posmus. Tāpēc pētnieki un veselības aizsardzības iestādes pievērš īpašu uzmanību iespējamai hormonu sistēmu traucējošo vielu un citu ķīmisko savienojumu iedarbībai zīdaiņa vecumā un bērnībā.

Ja bērns katru dienu un dažkārt vairākus gadus lieto vienu un to pašu pudelīti, ir saprātīgi samazināt nevajadzīgu saskari ar plastmasu tur, kur ir pieejamas alternatīvas.

Apzināta izvēle, nevis paļaušanās uz vienu marķējumu

Zinātniskās atziņas par BPA, tā aizstājējvielām un mikroplastmasu turpina attīstīties. Līdz ar tām mainās arī iedarbības robežvērtības, ekspertu ieteikumi un tiesību akti.

Taču viena lieta jau ir skaidra: marķējums “Nesatur BPA” nesniedz pilnīgu informāciju par produkta materiāliem.

Ja mērķis ir pēc iespējas samazināt plastmasas saskari ar bērna pārtiku un dzērieniem, ir lietderīgi izvēlēties pudelītes un traukus, kuru visas ar saturu saskarē esošās detaļas ir izgatavotas no alternatīviem materiāliem, piemēram, nerūsējošā tērauda, stikla un saskarei ar pārtiku piemērota silikona.

Ir svarīgi pievērst uzmanību ne tikai izceltajam marķējumam uz iepakojuma, bet arī tam, no kādiem materiāliem patiesībā ir izgatavots viss produkts.

Tā ir vienkārša ikdienas izvēle. Taču, ja bērns vienu un to pašu pudelīti lieto katru dienu, šādi lēmumi palīdz sistemātiski mazināt nevajadzīgu saskari ar plastmasu.

Rakstā izmantotie avoti:

• Eiropas Savienība — EUR-Lex: Komisijas Direktīva 2011/8/ES par BPA izmantošanu plastmasas zīdaiņu pudelītēs
• Health Canada — Bisfenols A: pasākumi attiecībā uz polikarbonāta zīdaiņu pudelītēm
• Rochester un Bolden — Bisfenoli S un F: BPA aizstājējvielu hormonālās aktivitātes sistemātisks pārskats un salīdzinājums
• Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, EFSA — Pārtikā esošais bisfenols A rada risku veselībai
• Eiropas Vides aģentūra, EEA — Cilvēku saskare ar bisfenolu A Eiropā
• Eiropas Komisija — Komisija aizliedz bisfenolu A materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtiku
• Eiropas Savienība — EUR-Lex: Komisijas Regula (ES) 2024/3190 par BPA un citiem bisfenoliem materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtiku
• Norvēģijas Sabiedrības veselības institūts, FHI — Bisfenols A (BPA) un veselības risks
• Norvēģijas Sabiedrības veselības institūts, FHI — Vides piesārņotāji un veselība Norvēģijā: bērnu saskare ir lielāka
• Norvēģijas Patērētāju padome — Kā ikdienā izvairīties no nevēlamām ķīmiskajām vielām
• Li un citi, Dublinas Trīsvienības koledža — Mikroplastmasas izdalīšanās, noārdoties polipropilēna zīdaiņu pudelītēm piena maisījuma pagatavošanas laikā, Nature Food
• Eiropas Vides aģentūra, EEA — Plastmasa: ietekme uz cilvēku veselību un saskare ar mikroplastmasu
• Pasaules Veselības organizācija, PVO — Nano- un mikroplastmasas daļiņu uzņemšana ar pārtiku un ieelpojot un iespējamā ietekme uz cilvēku veselību